SPLEE

Eiropai nepieciešama demokrātija.

Taču demokrātijai nepieciešama arī Eiropa – ne tikai līgumu un valsts pārvaldes institūciju veidolā, bet kā dzīva Eiropas apmaiņa, ko veido plašas sabiedrības diskusijas.

Nekad agrāk tas nav bijis tik skaidrs kā šodien, kad bojātie diskursi – uzbrukti un manipulēti ar viltus ziņu, meliem un propagandu – apdraud demokrātiju pastāvēšanu visā pasaulē.

Neskatoties uz daudzu gadu Eiropas integrāciju, joprojām nav ES mēroga pārvietotu valstu komunikācijas drukātajos, audio un vizuālajos medijos. Nav neviena vadošā Eiropas medija kā “European Times” un nav atzītu radio vai televīzijas staciju.

Tāpat kā aizsardzības un digitalizācijas jomā, mums jāiegūst neatkarība – neatkarība no pasaulē angliski lasāmiem Amerikas vadošajiem medijiem. Eiropai, papildus (ģeo)politiskajai un ekonomiskajai suverenitātei, jātiecas arī pēc diskursa suverenitātes.

Eiropai ir spēcīgas, augstas žurnālistiskās kvalitātes publikācijas, kuras līdz šim reti lasītas ārpus savu valstu robežām.

Mēs vēlamies to mainīt. Mēs gribam padarīt Eiropas mediju viedokļrakstus, garos rakstus (longreads) un eseju darbus pieejamus visiem uz mūsu kontinenta – un pasaulei.

No tā gūs labumu ne tikai lasītāji, bet arī žurnālisti, izdevēji un redakcijas: pastiprinot daudzveidīgos Eiropas diskursus iekšēji un ārēji, tiks dota Eiropai visā pasaulē dzirdama balss.

Drukas mediji kā The New York Times, The Atlantic, The New Yorker un Lielbritānijas izdevumi kā The Economist vai The Guardian ir guvuši lielu impulsu digitalizācijas dēļ – tagad tie tiek lasīti visā pasaulē. Savukārt līdzīgas kvalitātes mediju – Die Zeit, Le Monde, Il Corriere della Sera – auditorija ir palikusi gandrīz nemainīga. Iemesls ir acīmredzams: angļu valoda ir izplatītāka nekā jebkura cita Eiropas valoda. Turklāt ASV kultūras dominancei pretī stāv Eiropa, kas politiski un ekonomiski ir saliedēta, taču nav izveidojusies kā sociāli un kultūras vienota kopiena. ES nav izveidojusies par imagined community, kuras pilsoņi justos kā vienas ģimenes locekļi.

Valodu barjeras Eiropā, kuras ilgu laiku bija patiesa šķērslis, kļūst arvien caurlaidīgākas pateicoties mākslīgā intelekta tulkojumiem. Katru dienu kļūst vieglāk tulkot Eiropas kvalitatīvo mediju eseju un garo rakstu saturu un padarīt to digitāli pieejamu visiem Eiropas iedzīvotājiem – un pasaulei.

SPLEE vēlas atvērt šo telpu kā digitālu platformu: publiskā diskursa telpu Eiropā. Mēs vēlamies saistīt Eiropas domāšanu, tulkojot eseju un garo rakstu saturu, un tādējādi radīt dialogu starp nacionālajiem diskursiem.

SPLEE platforma pierāda, ka tas ir tehniski iespējams, un vienlaikus aicina rīkoties:

SĀKSIM TAGAD!

SPLEE mēs uztveram kā work in progress. Finansiālais atbalsts DATIpilot – Innovationssprint programmā, ko izsludinājis Vācijas Federālais Izglītības un Pētniecības ministrija (BMBF), ļauj mums izveidot platformu, izpētīt tās īstenojamību (licencēšanas līgumi, biznesa modeļi, tehniskā realizācija, redakcijas izveide utt.) un veikt datu vizualizācijas pētījumus. Tomēr ilgtermiņā SPLEE ideju var īstenot tikai ar spēcīgu mediju un finanšu partneru palīdzību. Tāpēc vienlaikus meklējam sadarbības partnerus, kas ir gatavi ar mums izveidot SPLEE pašu uzturamu biznesa modeli.

Žurnālistikas piedāvājums mainās, tāpat kā mediju patēriņš. Tāpēc mēs eksperimentējam ar mediju diskursu analīzi un tā vizualizāciju datu vizualizāciju formā.

Šeit redzamās datu vizualizācijas ir eksperimenti, kas demonstrē puskvantitatīvas mediju analīzes potenciālu. Papildus atsevišķam rakstam šie eksperimenti balstās uz gada garumā veidotu ziņojumu divu starptautiski atzītu ziņu mediju: The New York Times (ASV) un Die Zeit (DE). Vizualizācijas pēta abās avīzēs lietotās digitālās redakcijas stratēģijas un izmanto rakstu metadatus dažādu ziņojumu aspektu attēlošanai. Ar šiem eksperimenti mēs piedāvājam pirmo proof of concept jaunām vizuālajām iespējām žurnālistikas satura prezentācijai un ziņu datu sagatavošanai potenciālajiem lasītājiem.

SPLEE izmanto mākslīgo intelektu teksta tulkošanai un arī šajā jomā atrodas pētniecības un attīstības stadijā: kā varētu izskatīties redakcija, kas rediģē tikai mašīntradītos jau publicētos tekstus? Cik uzticami ir šie tulkojumi un cik daudz darba prasa to publicēšana, nezaudējot kvalitāti?

SPLEE finansē BMBF DATIpilot – Innovationssprints programmas ietvaros kā Filmuniversität Babelsberg Konrad Wolf un German Institute for the Good Life (difgl) kopprojektu.

Finansējuma periods: 2024.06.01–2025.11.30

SPLEE īstenošanai nepieciešama Eiropas mediju grupu un daudzu citu atbalstītāju alianse. SPLEE meklē finansiālus sponsorējumus un starptautiskas redakcijas un izdevējus, kas ir gatavi iesaistīties platformas darbībā un kopīgi izveidot Eiropas redakciju.

Atbalsti mūs!

Kā mediju partneri: sniedziet mums izmēģināšanai pirmos longreadus un esejas, piemēram, par “Eiropas suverenitāti”, kas jau publicētas jūsu drukātajā vai tiešsaistes medijā.

Ļaujiet izmantot savus API mūsu datu vizualizācijām.

Ziedo.

Tekstu mašīntradējumi katru dienu kļūst labāki. Tomēr tos pārskatām redakcionāli. Tas nav iespējams visās valodās. Mēs novērtējam atbalstu tulkojumu redakcionālai pārbaudei visās valodās. Sazinieties ar mums, ja varat palīdzēt latviešu, malti vai franču valodā vai jebkurā citā valodā. Pēc pieprasījuma Kopienas sadaļā tiks publicēti redaktoru vārdi.

Angļu tulkojumu pārbaudīja Emily Poel

Katja Anclam, Christoph Henseler
difgl – izpilddirekcija

Dr. Kerstin Lücker
difgl – iniciatore, projekta kontaktpersona

Alexander Polivanov
difgl – zinātniskais līdzstrādnieks

Greta Lauk
difgl – studiju asistente

Prof. Dr.-Ing. Angela Brennecke
Filmuniversität Babelsberg – II fakultātes deāne

Dr. Kim Albrecht
Filmuniversität Babelsberg – pētniece, datu vizualizācija

Dr. Francesca Morini
Filmuniversität Babelsberg – pēcdoktora pētniece

Jörn Krug
Filmuniversität Babelsberg – startapu pakalpojumu vadītājs

Sebastian Herbst
Filmuniversität Babelsberg – startapu pakalpojumu līdzstrādnieks

Dr. Kerstin Lücker
difgl – projekta koordinācija
kl@difgl.de

Paldies par atbalstu: